.no-script-alert { display:block; }

Pavēris logu aizkarus, redzu — citi aizkari arī pavērti. Caur šķirbu stiep­jas roka, silts vējiņš starp pirkstiem skrien. Bikšu priekša, šņores, durvis ir ciet. Ievērojis krūmā gaismas obj­ektu, smaidu — projekcijā be­gi­mots uz putna muguras lido. Ceļš līdz pie­turai vēlmju kaisīts. Pretī traucas op­eratīvais transports, laiks ap­skau­ties! Pēkšņi jau garām... Sāpēs pie sa­maņas vai bez, varbūt vēl sitas cie­tēja sirds. Čaukst papīra turza un manāmi raus­tās roka. Nolējis daļu dziras aiz apkakles, sejā izvirdis vie­sulis. Apgrābsta miesu un skūpsta naidnieka roku. Braucis divas pie­turas, klejotājs turpina tumsā brist. Galapunktā viņa nostaigātās zoles dzirdu — prātā sitas.